Kādu slīplentes graudainību izmantot?

Sākotnējā slīpēšanai slīplentes (rupjās slīplentes) tiek izmantotas materiāla noņemšanai, lai iegūtu slīpējamās detaļas izmērus, vajadzīgo ģeometriju un virsmas līdzenumu. Savukārt nākamās slīplentes (smalkās slīplentes) tiek izmantotas, lai iegūtu virsmas vēlamo kvalitāti pirms apdares un kā arī veiktu starpslīpēšanu. 

Pirmā slīpēšanas iekārtā (kalibrēšanas) tiek izmantots kalibrēšanas veltnis, kas izgatavots no tērauda vai cietas gumijas. Ģeometriski gandrīz nedeformējams veltnis kombinācijā ar rupjām slīplentēm (P36, P40, P60, P80) ir ideāli piemērots virsmas kalibrēšanai (biezuma un līdzenuma viendabīguma iegūšanai)

Lai iegūtu kvalitātīvu, vienmērīgu virsmas apdari, slīpēšanas iekārtās tiek izmantotas slīpēšanas veltņi ar mīkstāku gumiju vai slīpēšanas pēdas.
Slīplentu abrazīva graudainība šādiem smalkākiem darbiem var būt no P220 līdz P1000. Šāda veida slīplentes izmanto uz slīpmašīnām, kuras ir aprīkotas ar mīkstas gumijas veltņiem vai slīpēšanas pēdu.

Izvēloties slīplentu graudanības secību, tā jāizvēlas tā, lai izmantotā abrazīva graudainība (ievērojot FEPA standarta izmēru skalu) būtu bez pārmērīgiem slīpmateriāla graudainības lieluma lēcieniem. Piemēram slīplentes ar graudainību #80 - #120 - #180 ir efektīvi slīpēšanas soļi. Savukārt slīpmateriālu kombinācija ar abrazīvajiem graudiem #60 - #120 - #220 nebūs pareiza izvēle un nedos vēlamo rezultātu, jo katram nākamajam graudam pilnībā jānoņem iepriekšējā grauda atstātās pēdas.

Piemērota slīplentu graudainības lieluma izvēle ne tikai pozitīvi ietekmē slīpējamās virsmas kvalitāti, bet arī pagarina slīplenšu kalpošanas laiku un palielina slīpēšanas darba ražību.