Dažādu kokmateriālu slīpēšana

Dažādas koka sugas pēc to īpašībām var iedalīt 3 galvenajās kategorijās - cieta koksne, koksne ar sveķi vai eļļu un mīksta koksne. Pateicoties dažādu kokšņu atšķirīgajām īpašībām, katrai no tām var atšķirties vispiemērotākais slīpēšanas veids un ātrums. Ar ko atšķiras dažādi kokšņu veidi? Kādu slīpēšnas ātrumu izvēlēties, lai nesabojātu kokmateriālu?

Cieta koksne

Pie cietas koksnes pieskaita tādas Latvijā augošas vai zināmas koku sugas kā dižskābardi, ozolu, valriekstu, kļavu, bērzu, kā arī nedaudz eksotiskākas koku sugas -limba, amerikāņu ķirsis, venge, sipo, ramīns - no Āfrikas, Āzijas un Amerikas.

Tā šķiedrainā rakstura un ciešās vaskulārās struktūras dēļ cietā koksne ir ļoti izturīga un salīdzinoši smagnēja. Šīm koka sugām ir raksturīga lēna  augšana, kas padara koksni blīvu un grūti apstrādājamu, taču ļoti vērtīgu.

Koksne, kas satur sveķus vai eļļu

Gan cietas, gan mīkstas koksnes to šūnu struktūrā var saturēt sveķus vai eļļu.  Eļļa vai sveķi aizsargā koku no ekstrēmiem laika apstākļiem un palīdz tiem sadzīt pēc fiziskiem bojājumiem. Savukārt eļļas un sveķi pagrūtina koksnes slīpēšanu un sagatvošanu krāsošanas darbiem.

Kā vispazīstamākās koku sugas, kuru koksne satur sveķus var minēt dažādas priežu un egļu un lapegļu sugas. Eļļas vai sveķus satur arī dažādas citas visā pasaulē izmantotas un dažos specifiskos reģionos atrodamas koksnes - Āzijas ozols, jelutong, duriāns, iroko, tīks.

Mīksta koksne

Koksne, kas ir vieglāka par cieto koksni, tiek klasificēta kā mīkstā koksne. Mīkstās koksnes augu sugas aug ātrāk un tām ir salīdzinoši vaļīga, atvērta vaskulārā struktūra. Tāpēc šī koksne ir mīkstāka un jutīgāka pret spiedienu, bet vieglāk apstrādājama.

Kā dažas koku sugas, kurām ir mīksta koksne var minēt īvi, hemloku, baltegli un sarkankoku.

Kokmateriāla slīpēšana

Koksnes tiek slīpētās, lai tās sagatavotu krāsošanai, idzlīdzinātu dažādus bojājumus vai kalibrētu tās līdz nepieciešamajam biezumam. Slēpējot koksni:

• Slīpēšanai izmantojiet cietu kalibrēšanas rulli;
• Auduma ruļļi ir izturīgāki un pie ilgstošas slīpēšanas ir ilgnoturīgāki;
• Alumīnija oksīda abrazīvie graudi nodrošina vislabākos rezultātus uz koksnes.

Šajā tabulā esam apkopojuši kokmateriāla slīpēšanas ātrumus ar dažādām slīpmašīnām un slīplentēm:

Ja vēlaties sagatavot kokmateriālu krāsošanai:

• Vienmēr ievērojiet krāsas ražotāja ieteikumus, lai pirms krāsošanas noteiktu pēdējo abrazīvā garuda izmēru;
  
• Veicot slīpēšanu ar dažādiem smilšpapīriem, mainot smilšpapīrus, neizlaidiet vairāk par vienu smilšpapīra abrazīvā grauda izmēru;
• Izmantojiet augstas kvalitātes un nenolietotus smilšpapīrus. Nolietoti smilšpapīri saspiež koka šķiedras kopā nevis noslīpē tās;
• Slīpēšana ar piespiedējpēdu veido smalkāku virsmu nekā slīpēšana ar kalibrēšanas rulli;
• Grafīta pārklājums uz piespiedējpēdas nedrīkst būt bojāts;
• Slīpējot izvēlieties piemērotu griešanas ātrumu;
• Jo spīdīgāka ir krāsa, jo smalkākam jābūt slīpējumam;
• Ja slīpējat vērtīgu koku, slīpēšanai izmantojiet abrazīvu ar 1-2 izmērus smalkākiem graudiem;
• Slīpējot pēdējo kārtu, lai izvairītos no švīkām un iedobēm, slīpējiet abrazīvo graudu virzienā.