Dažādu kokmateriālu slīpēšana

Dažādas koka sugas pēc to īpašībām var iedalīt 3 galvenajās kategorijās - cieta koksne, koksne ar sveķiem vai eļļu un mīksta koksne. Pateicoties dažādas koksnes atšķirīgajām īpašībām, katrai no tām var atšķirties vispiemērotākais slīpēšanas veids un ātrums. Ar ko atšķiras dažādi kokšņu veidi? Kādu slīpēšanas ātrumu izvēlēties, lai nesabojātu kokmateriālu?

Dažādas koksnes slīpēšanas darbiem

Cieta koksne

Pie cietas koksnes pieskaita tādas Latvijā augošas vai zināmas koku sugas kā  dižskābārdi, ozolu, valriekstu, kļavu, bērzu, gobu, vīksnu, kā arī eksotiskākas koku sugas - limbu, sarkankoks, amerikāņu ķirsi, vengi, sipo, ramīnu - no Āfrikas, Āzijas un Amerikas.

Tās šķiedrainā rakstura un ciešās vaskulārās struktūras dēļ cietā koksne ir ļoti izturīga un salīdzinoši smagnēja. Šīm koka sugām ir raksturīga lēna augšana, kas padara koksni blīvu un grūti apstrādājamu, taču ļoti vērtīgu.

Koksne, kas satur sveķus vai eļļu 

Gan cietas, gan mīkstas koksnes to šūnu struktūrā var saturēt sveķus vai eļļu.  Tie aizsargā koku no ekstrēmiem laika apstākļiem un palīdz tiem sadzīt pēc fiziskiem bojājumiem. Neskatoties uz eļļas un sveķu labvēlīgo efektu pašam kokam, tie ievērojami apgrūtina koksnes slīpēšanu un sagatavošanu krāsošanas darbiem.

Kā vispazīstamākās koku sugas, kuru koksne satur sveķus var minēt dažādas priežu, egļu un lapegļu sugas. Eļļas vai sveķus satur arī dažādas citas visā pasaulē izmantotas un dažos specifiskos reģionos atrodamas koksnes - Āzijas ozols, jelutongs, duriāns, iroko, tīks.

Mīksta koksne 

Koksne, kas ir vieglāka par cieto koksni, tiek klasificēta kā mīkstā koksne. Mīkstās koksnes augu sugas aug ātrāk un tām ir salīdzinoši mīksta, atvērta vaskulārā struktūra. Tāpēc šī koksne ir mīkstāka un jutīgāka pret spiedienu, bet vieglāk apstrādājama.

Kā dažas koku sugas, kurām ir mīksta koksne var minēt īvi, ciedru, hemloku, baltegli un papeli.

Kokmateriāla slīpēšana

Koksnes tiek slīpētas, lai tās sagatavotu apdarei, izlīdzinātu dažādus bojājumus vai kalibrētu tās līdz nepieciešamajam biezumam. Slīpējot koksni:

• Slīpēšanai izmantojiet cietu kalibrēšanas rulli;
• Auduma slīplentes ir izturīgāki un pie ilgstošas slīpēšanas ir ilgnoturīgāki;
• Alumīnija oksīda abrazīvie graudi nodrošina vislabākos rezultātus uz koksnes.

Šajā tabulā esam apkopojuši kokmateriāla slīpēšanas ātrumus ar dažādām slīpmašīnām un slīplentēm:

Ja vēlaties sagatavot kokmateriālu krāsošanai:

• Vienmēr ievērojiet krāsas ražotāja ieteikumus, lai pirms krāsošanas noteiktu pēdējo abrazīvā grauda izmēru;
  
• Veicot slīpēšanu ar dažādiem smilšpapīriem, mainot smilšpapīrus, neizlaidiet vairāk par vienu smilšpapīra abrazīvā grauda izmēru;
• Izmantojiet augstas kvalitātes un nenolietotus smilšpapīrus. Nolietoti smilšpapīri saspiež koka šķiedras kopā nevis noslīpē tās;
• Slīpēšana ar piespiedējpēdu veido smalkāku virsmu nekā slīpēšana ar kalibrēšanas rulli;
• Grafīta pārklājums uz piespiedējpēdas nedrīkst būt bojāts;
• Slīpējot izvēlieties piemērotu griešanas ātrumu;
• Jo spīdīgāka ir krāsa, jo smalkākam jābūt slīpējumam;
• Ja slīpējat vērtīgu koku, slīpēšanai izmantojiet abrazīvu ar 1-2 izmērus smalkākiem graudiem;
• Slīpējot pēdējo kārtu, lai izvairītos no švīkām un iedobēm, slīpējiet koka šķiedras virzienā.